Personāla atlase pirms 20 gadiem – CV jeb dzīvesgājums

(nedaudz ar humoru)

Mūsu uzņēmums ir dibināts pirms 20 gadiem, bet personāla atlase kā ārpakalpojums Latvijā, visticamāk, tiek nodrošināta jau vismaz 30 gadus. Vai tie ir 20 vai 30 gadi, tas šajā stāstā nav pats būtiskākais. Jebkurā gadījumā tas ir milzīgs laika nogrieznis, skatoties no šodienas perspektīvas. Kas tad ir mainījies tik radikāli, ka šodien pat nespējam iedomāties, ka toreiz daudzas lietas vienkārši neeksistēja, bet tagad ir pašsaprotama ikdiena? Jaunākajām paaudzēm tas viss varētu šķist kā pasakas vai nostāsti, taču patiesībā tā ir ļoti interesanta un vērtīga pieredze. Jautājums, ko no tā mēs šodien varam paņemt līdzi un ko noteikti vairs ne? Šoreiz – dažas būtiskākās pārdomas.

CV pa pastu un papīra formātā

Jā, tiešām – CV pa pastu, fiziskā formātā. Protams, ne visi, bet īpaši bieži tas attiecas uz vadības pozīcijām. Ikdienas izaicinājums bija katru rītu pārbaudīt pastkastīti, vai nav atnācis kāds jauns CV. Nereti kandidāti CV atnesa arī personīgi, paralēli mēģinot uzsākt komunikāciju ar personāla speciālistu, lai “nostiprinātu savas pozīcijas” uz vakanci. Un fakss… vai atceraties, ka CV un cita veida informācija tika sūtīta pa faksu? Cik faksa ruļļu tika iztērēts un cik mapes piepildītas ar CV kalniem. Neticēsiet, bet tāda bija ikdiena. Katrs rīts sākās ar pastkastīti un CV burtisku šķirošanu mapēs. Daudzi kandidāti pievienoja arī fiziskas fotogrāfijas. Arī atteikuma vēstules tika sūtītas pa pastu, kas nozīmēja regulārus apmeklējumus tuvākajā pasta nodaļā, vidēji ik pēc pāris dienām. Pastnieks bija tuvākais draugs un tevi jau pazina sejā. Labi, tas viss vairāk raksturīgs laika posmam pirms 30 gadiem. Apmēram pirms 20 gadiem mūsu dzīvē strauji ienāca internets un tā piedāvātās iespējas. Pasts pakāpeniski attālinājās un ienāca digitālā vide, kas šķietami paātrināja darba tempu.

Šodien – digitāli, bet ne obligāti ātrāk

Un te ir interesantā daļa. Lai arī dzīvojam straujā un tehnoloģiski attīstītā laikā, sajūta par būtisku laika ietaupījuma īsti nav. CV šodien automātiski ienāk e-pastā, Recruiting vai HRMS sistēmās. Sākotnējo atlasi bieži veic automatizēti risinājumi vai AI rīki. Pastkastīte ir pārklājusies ar putekļiem, ja nu vienīgi Ziemassvētkos kāds sadarbības partneris atsūta apsveikuma kartīti. Starp citu, tas šodien jau šķiet gandrīz ekskluzīvi un neparasti.

CV forma un stils – no papagaiļa spalvām līdz AI estētikai

Toreiz CV bieži tika “izgreznoti” gluži kā papagaiļa spalvas – dažādi fonti, krāsas, formāti. Nebija ne Europass, ne skaidru vadlīniju par CV struktūru, tāpēc katrs CV bija unikāls. Tas, protams, padarīja to lasīšanu un salīdzināšanu laikietilpīgu. CV mēdza būt pat 10 lappušu garumā, drukāti uz krāsaina papīra, ar vairākām pievienotām fotogrāfijām. Godīgi sakot, reti kurš no tiem bija gaumīgi noformēts. CV dizains nereti kļuva par vienu no klupšanas akmeņiem atlases procesā un to nevarēja ne koriģēt, nedz izlabot. Šodien situācija ir cita. Pieejami neskaitāmi šabloni, Europass formāts, un CV var sagatavot automātiski. Tomēr interesanti ir tas, ka - vērojama arī neliela atgriešanās pie “izgreznotajiem” CV. Tikai šoreiz to dara AI. Ievadot vai ierunājot (audio) savu pieredzi, dažu sekunžu laikā iespējams iegūt vizuāli nevainojamu CV. Taču tam ir arī savas ēnas puses. Kandidātu valoda kļūst trūcīgāka, kļūdaināka, literārās valodas vietā dominē sarunvaloda un slengs. Un pats galvenais, cilvēks pats vairs neraksta. To dara AI vai šabloni. Sekas tam vēl tikai redzēsim, bet jāatzīst, ka pieredzējis personāla atlases speciālists ļoti ātri saprot un atpazīst, ka šo tekstu nav rakstījis cilvēks. Tam noteikti būs ietekme uz konkrētās atlase rezultātiem.

CV izskatīšanas ātrums un darba devēja reakcija

Lai cik dīvaini tas nešķistu, lēmumu pieņemšanas ātrums kopsummā nav būtiski mainījies. Teorētiski vajadzētu būt vismaz trīs reizes ātrāk, bet praksē tā nenotiek. Pirms 20 gadiem uz vienu vakanci pieteikumu skaits svārstījās no 100 līdz 300, reizēm pat pārsniedza 600. Šodien tas šķiet gandrīz neticami, jo personāla speciālists bieži vien priecājas, ja vispār ir pieteikumi. Kur visi ir palikuši? Aizbraukuši? Kļuvuši par pasīvajiem darba meklētājiem? Šodien lielu daļu laika aizņem sourcing un headhunting aktivitātes. Tātad mēs virtuāli turpinām darboties ar lieliem datu apjomiem. Komunikācija notiek ilgākā laika posmā, jo tā pārsvarā ir elektroniska. Cilvēki lēnāk pieņem lēmumus. Pirms 20 gadiem kandidāts bija patiesi priecīgs, ja tika uzaicināts uz interviju. Šodien kandidāts izvēlas, uz kuru interviju doties un kuru piedāvājumu pieņemt. Nereti personāla speciālistu sagaida kandidāta atteikums no dalības vakanču konkursā. Agrāk dominēja telefona sarunas un klātienes komunikācija, šodien tie ir e-pasti un whatsapp ziņas. Rezultātā kopējais laiks, ko patērējam uz vienu vakanci, ir ļoti līdzīgs kā pirms 20 gadiem.

Tās ir šīs reizes pārdomas par senajiem laikiem.

Galvenās atziņas

“Tehnoloģijas ir mainījušas formu, bet ne darba būtību." CV no papīra ir pārcēlies uz platformām un AI rīkiem, taču atlases kodols joprojām ir tas pats, cilvēks, saruna un lēmums. Ātrāk nav kļuvis — sarežģītāk gan. Par spīti automatizācijai, personāla atlase šodien prasa vairāk domāšanas, konteksta izpratnes un apzinātu izvēļu nekā pirms 20 gadiem. CV ir kļuvuši glītāki un prfesionālāki, bet cilvēki – neskaidrāki, nekonkrēti Jo perfektāks ir CV, jo svarīgāka un sarežģītāka kļūst spēja nolasīt to, kas pateikts starp rindām.